Kāpēc bērniem ir nepieciešams veikt fiziskās un funkcionālās sagatavotības testus?

Neatkarīgi no tā, vai bērns sporto, lai sasniegtu sportiskos rezultātus, uzlabotu savu fizisko formu, to vēlas vecāki, vai viss kopā, mums – vecākiem un treneriem ir jāapzinās, ka ir nepieciešams veikt regulāras vispārējās un specifiskās futbolam nepieciešamās fiziskās un funkcionālās sagatavotības pārbaudes, bet, kāpēc tas ir nepieciešams un ko mēs no tām varam iegūt, skaidrosim tālāk.

Tāpēc, lai labāk izprastu šo pārbaužu mērķus un uzdevumus, norādīsim uz galveno, ko mēs visi no tiem iegūsim:

1. Lai lietderīgāk izmantotu treniņā pavadīto laiku.

Vadājot bērnus uz treniņiem mēs tērējam savu laiku un arī finansiālos līdzekļus, taču nereti bērniem trenēšanās un piedalīšanās sacensībās, ja treneri nezina bērnu fizisko sagatavotību, līdzinās loterijai, kurā tomēr lielāka varbūtība ir zaudēt, nekā laimēt. Ja mēs izmēram un apzināmies bērnu spējas (plusus un mīnusus) un atbilstoši tām plānojam treniņus un sacensības, tajos pavadītais laiks tiek izlietots mērķtiecīgāk un efektīvāk.

2. Lai izvairītos no pārslodzes treniņos.

Prakse rāda, ka pat pieredzējuši sportisti, mēdz trenēties vai nu ar pārāk zemu intensitāti vai pārāk intensīvi un vienveidīgi, nemaz nerunājot par bērniem, kuriem nav nekādas personīgās pieredzes.
Pirmajā (zemas intesitātes) gadījumā veselībai nekādas briesmas nedraud (ja vien netiek pārspīlēts ar treniņa ilgumu vai specifiskiem vingrinājumiem), taču pēc kāda laika, kad bērna organisms ir pielāgojies (adaptējies), trenēšanās pārāk zemā intensitātē nedod vajadzīgo treniņa efektu un nenotiek rezultātu izaugsme, kas noved pie motivācijas samazināšanās gan bērniem, gan, it sevišķi, vecākiem.
Otrajā gadījumā, kad bērns regulāri trenējas ar pārlieku augstu jaudu, viņš izsmeļ sava fiziskās un psiholoģiskās rezerves un labākā gadījumā apstājas viņa sportisko rezultātu progress, bet sliktākajā - rodas veselības problēmas, notiek pārtrenēšanās un tiek gūtas traumas. Šim riskam ir vairāk pakļauti bērni ar lielu gribasspēku.

3. Lai identificētu sportista vājākās vietas.

Mēdz teikt, ka ķēde ir tik stipra, cik tās vājākais posms. Tieši to pašu var attiecināt arī uz bērnu sportistu, tāpēc viņa vājo un stipro pušu noskaidrošana ir viens no galvenajiem testēšanās mērķiem. Katram sporta veidam ir nepieciešamas noteiktas fiziskās un funkcionālās sagatavotības komponentes un īpašības. Testu laikā tās tiek izmērītas, lai pēc tam varētu gatavot mērķtiecīgāku treniņu plānu, kas konkrētajam sportistam pirmām kārtām attīstītu tās īpašības, kas visvairāk kavē viņa sportisko izaugsmi.

4. Lai izvērtētu progresu.

Regulāri veicot fiziskās un funkcionālās sagatavotības pārbaudi, sportists un treneri var izvērtēt izmantotā treniņu plāna efektivitāti un ieviest nepieciešamās korekcijas nākamajos treniņu plānos.

5. Lai motivētu.

Nenoliedzami, testa rezultāti var palīdzēt gan bērniem, gan bērnu vecākiem palīdzēt bērniem, motivēt uzlabot noteiktas viņa spējas, īpaši, ja viņš apzinās, ka tas pats tests tiks atkārtots pēc kāda laika. Gan iespēja redzēt savu spēju izaugsmi, gan arī salīdzināšanās ar citiem ļoti motivē trenēties it sevišķi bērnus.

6. Lai izglītotu sportistus un trenerus.

Testu programmas bērniem un treneriem sniedz lielāku izpratni par prasībām, kurām sportistam ir jāatbilst, lai nodarbotos ar futbolu, kā arī kādas īpašības un kādā līmenī ir nepieciešams attīstīt, lai sportista karjera būtu veiksmīga jau no pašiem sākumiem. Lai arī mēs vecāki un treneri apzināmies, ka retais var kļūt par profesionālu sportistu, tomēr šī izpratne veicina bērniem domāt loģiskāk, izprotot katra vingrinājuma mērķus un sasniedzamo efektu, bet treneriem - sistemātisku treniņu programmu izveidi, kas ir viens no sportisko panākumu galvenajiem priekšnoteikumiem.

7. Lai noteiktu sportisko potenciālu.

Lai gūtu augsta līmeņa sportiskos sasniegumus, ļoti svarīgi ir atlasīt sportistus, kuri pēc noteiktiem parametriem, fiziskajām un funkcionālajām īpašībām un fizioloģiskajiem rādītājiem atbilst futbolam. Šos parametrus un spējas var izmērīt, vienīgi veicot atbilstošus testus. Bērnu sporta gadījumā treneri un psihologi norāda, ka kaut cik precīzas prognozes par bērnu potenciālu var pateikt tikai no 12-13 gadu vecuma, bet skaidro, ka treneriem un vecākiem var sniegt zināmas ievirzes jau no 5-6 gadiem (tas ir vecums, kad bērni vingrinājumus jau sākt ar mērķi kaut ko iemācīties, nevis tikai spēlējoties).

Pēc testu rezultātiem treneri pārskatīs treniņu plānus, bet vecākiem, intereses gadījumā, sniegs konsultācijas par iespējām ārpus treniņiem, kopā ar vecākiem, māsām un brāļiem, uzlabot savus rezultātus sasniegt jaunus mērķus.

SK "KRIMULDA"

Nav komentāru

Komentēt